Pirmos sešus dzīves gadus viņam nepadevās runāšana, taču lielas cerības tika liktas uz to, ka visu
iemācīsies pamatskolā, gluži kā to izdarīja viņa māsas. Pirmais mācību
gads aizritēja veiksmīgi, jo bērnus neapgrūtināja ar sarežģītiem
uzdevumiem. Otrajā
klasē bērniem bija paredzēts iemācīties lasīt, taču Džons, kuram tolaik bija jau astoņi gadi, nesaprata, kas tur rakstīts.
"Atceros kā naktīs lūdzos Dievam, lai es sāktu lasīt. Dažreiz es pat nakts vidū ieslēdzu gaismu, lai saprastu, vai brīnums ir noticis, taču tas tā arī nenotika. Kad sāku mācīties piektajā klasē es jau biju padevies - iemācīties lasīt šķita neiespējami. Katru dienu piecēlos, apģērbos un devos uz skolu tā, it kā tas būtu karš. Es ienīdu klasi, jo tā bija naidīga vide un man bija jāatrod veids, kā izdzīvot."
Vidusskolā Džons nodarbojās ar sportu, bet mājasdarbus viņa vietā pildīja meitenes. Viņš varēja uzrakstīt tikai savu un vēl dažus vārdus, kurus atcerējās, bet teikumus veidot neprata un lasīt varēja apmēram otrās klases skolnieka līmenī.Pēc vidusskolas beigšanas ar visdažādāko viltību palīdzību Džons viņš apmeklēja divas jaunākās koledžas un pēc tam, pateicoties sportista stipendijai, 1961. gadā pat pabeidza Teksasas universitāti El Paso, iegūstot bakalaura grādu Izglītības un biznesa pārvaldē. Tā lasīt un rakstīt nepratējs Džons sāka strādāt par sporta, sociālo zinību un rakstīšanas (!!!) skolotāju. "Es rakstīju 65 vārdus minūtē un nezināju, ko rakstu. Nekad nerakstīju uz tāfeles. Mēs skatījāmies daudz filmu un runājāmies. Katrā klasē es identificēju divus līdz trīs skolēnus, kuri vislabāk prata lasīt un rakstīt - viņi man palīdzēja. Viņi pat nenojauta, ka skolotājs neprot ne lasīt, ne rakstīt."
"Man bija 47 gadi, kad ieraudzīju televīzijā ASV otro lēdiju Barbaru Bušu runājam par pieaugušo rakstītprasmi. Nekad nebiju dzirdējis, ka kāds par to runātu publiski. Man šķita, ka biju vienīgais cilvēks pasaulē, ka bija tādas problēmas." Tieši pēc tam Džons bibliotēkā uzmeklēja rakstītprasmes programmas direktori un atklāja, ka neprot lasīt. 65 vecā brīvprātīgā audzinātāja Džonam ātri vien palīdzēja lasīt un rakstīt sestās klases skolnieka līmenī.
Džona audzinātāja mudināja viņu izstāstīt savu stāstu, lai motivētus citus cilvēkus, kuri nonākuši līdzīgās situācijās. Savu noslēpumu viņam izdevās neatklāt vairākus gadu desmitus, taču publiski par to pirmo reizi nolēma pastāstīt populārajā Lerija Kinga šovā, "ABC News Magazine" raidījumā "20/20", kā arī Opras šovā.
